Ford Logo

Ford vēsture

HENRIJS FORDS

Henrijs Fords (Henry Ford) ar savām idejām izmainīja daudzu cilvēku dzīvi. Viņš padarīja auto pieejamu ikvienam, kustīgā konveijera izgudrojums un masveida ražošanas metodes noteica industrijas attīstību pasaulē 20. gadsimta sākumā.

Henrijs Fords dzimis 1863. gada 30. jūlijā Veinas apgabalā, Mičiganā, uzaudzis plaukstošā ģimenes fermā. Jau agrā jaunībā viņš interesējies par mehāniku, kas vēlāk šo fermera dēlu padarīja par „vienu no varenākajiem autoindustrijas pārstāvjiem pasaulē“.

Gadsimta uzņēmējs

  • Jau 12 gadu vecumā Henrijs Fords izveidoja savu darbnīcu, 15 gadu vecumā viņš uzbūvēja savu pirmo tvaika mašīnu un 16 gadu vecumā viņš uzsāka mašīnista mācības Detroitā. Tad sekoja dažādi darbi Detroitas fabrikās.
    • 1888. gadā Fords apprecējās ar Klāru Braientu (Clara Bryant); 1891. gadā Fords kļuva par inženieri uzņēmumā Edison Illuminating Company, Detroitā.
    • Kopš 1893. gada Fordam kā galvenajam inženierim bija gana laika un naudas, lai veiktu savus eksperimentus ar iekšdedzes dzinējiem.
    • 1896. gadā piepildījās viņa sapnis par paša spēkiem braucošu transportlīdzekli, praktiski tika radīts pirmais Ford modelis „Quadricycle“.
    • 1898. gadā Henrijs Fords aizgāja no Edison un nodibināja uzņēmumu Detroit Automobile Company, kas diemžēl bankrotēja. Taču Fords nepadevās un uzsāka darbu pie leģendārā sacīkšu auto „Sweepstakes“ būvniecības.
    • 1903. gadā Fords kopā ar vienpadsmit investoriem un 28 000 USD investīcijām nodibināja uzņēmumu Ford Motor Company. Pirmais šeit ražotais transportlīdzeklis tika pārdots 1903. gada 23. jūlijā.
    • Ar T modeli Henrijs Fords īstenoja savu sapni uzbūvēt uzticamu un ekonomisku auto par saprātīgu cenu, tādējādi atklājot jaunu ēru pasažieru transporta jomā.
    • 1919. gadā Henrijs Fords un viņa dēls Edsels iegādājās visu mazo akcionāru daļas ar kopējo vērtību 105 568 858 dolāru apmērā un tādējādi kļuva par uzņēmuma vienīgiem īpašniekiem. Henrijs Fords nodeva savu prezidenta amatu Edselam, kuru tas ieņēma līdz savai nāvei 1943. gadā.
    • 1945. gadā Henrijs Fords otro reizi atkāpās no prezidenta amata un nodeva vadību savam mazdēlam Henrijam Fordam II.
    • 1946. gadā Henrijs Fords tika godināts Amerikas autoindustrijas zelta jubilejā (American Automotive Golden Jubilee) par savu ieguldījumu autoindustrijā. Turklāt Amerikas naftas institūts (American Petroleum Institute) piešķīra viņam pirmo zelta medaļu par izcilo ieguldījumu cilvēces labā.
    • 1947. gada 7. aprīlī Henrijs Fords nomira savā mājā Fērleinā/Dīrbornā, kas sakarā ar plūdiem bija izgaismota vien ar svecēm un petrolejas lampām, kā savā dzimšanas dienā 83 gadus atpakaļ.

    Citāti

    Vīzijas

    „Domāšana ir ļoti smags darbs, laikam tādēļ domā tikai nedaudzi.“ (Henrijs Fords)

    Inovācijas

    „Cilvēki tērē arvien vairāk laika un spēka sarunās par savām problēmām tā vietā, lai mēģinātu tās risināt.“ (Henrijs Fords)

    Tradīcijas

    „Domājoši uzņēmumi ir sapratuši, ka arī vides un sociālās tēmas ir būtiskas uzņēmējdarbībā. Tie zina, ka tie var būt tikai tik veiksmīgi, cik veiksmīga ir pasaule, kurā tie eksistē. Mēs uzņēmumā Ford Motor Company vienmēr esam vadījušies pēc šīs pārliecības. Mēs vienmēr esam lepojušies ar savu ieguldījumu sabiedrības labā, un tas ir viens no mūsu uzņēmuma panākumu būtiskākajiem faktoriem. Nākotnē mēs vēlamies vēl vairāk iesaistīties mūsu sabiedrības svarīgāko problēmu risināšanā.“

    (Bils Fords, Ford Motor Company valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors no 2001. līdz 2006. gadam)

    Inovācijas

    Aizkustinoši momenti

    Henrijam Fordam bija sapnis: „Nolikt pasauli uz riteņiem“ un uzbūvēt transportlīdzekli visiem.

    Konveijera izgudrojums

    Ford bija jākļūst par lētu auto, kas pieejams visiem – tāpēc vajadzēja ražot vairāk transportlīdzekļu ar izdevīgākiem nosacījumiem.

    Izgudrojot mašīnas transportlīdzekļa detaļu ražošanai un jaunas montāžas metodes, Fords kopā ar saviem inženieriem uzstādīja pirmo „konveijeru“: darbinieki tika novietoti fiksētās pozīcijās un transportlīdzekli ar izturīgām virvēm vilka no vienas pozīcijas uz otru, kur tika montētas detaļas.

    Turpmākajos gados Fords šos principus atkal un atkal rūpīgi analizēja un pilnveidoja, līdz, viņaprāt, „rūpnīcā viss darbojās tekoši“. Pēdējais izšķirošais solis bija ar mašīnu darbināts konveijers, kas nodrošināja vajadzīgo detaļu montāžu īstajā brīdī.

    Automobiļu būvē kļuva pieejama masveida ražošana.

    T modelis

    Pirmais sērijveida transportlīdzeklis pārsita visus rekordus. Katru darba dienu ik pa desmit sekundēm no konveijera tika nolaists viens auto – leģendārais „Tin Lizzie“. Tādā veidā Ford varēja piedāvāt savus transportlīdzekļus par izdevīgākām cenām, paaugstināt minimālo dienas algu līdz 5 dolāriem, ražot izcilu produktu, vienlaikus gūstot peļņu.

    Ar T modeli kustīgais konveijers uzsāka industrijas revolūciju. Laikā no 1908. līdz 1927. gadam Ford gadā saražoja 2 miljonus T modeļu, kurus varēja iegādāties sākot no 260 dolāriem. Līdz 1972. gadam tas bija vispārdotākais auto pasaulē.

    Notikumi

    1925. - 1944. gads

    1925 - akciju sabiedrības Ford Motor Company dibināšana Berlīnē
    1927 - no konveijera tiek nolaists pēdējais T modelis 
    1931 - Berlīnes rūpnīcas slēgšana, pirmā A modeļa ražošana Ķelnē-Nīlē
    1934 - ražošana dubultojas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
    1935 - modeļa „Eifel“ ražošanas uzsākšana
    1939 - Ford Taunus iekaro tirgu. Uzņēmuma nosaukums tagad ir „Ford-Werke AG“
    1944 - ražošanas rādītāji samazinās līdz mazāk kā 3000 transportlīdzekļiem

    1948. - 1958. gads

    1948 - jaunā Taunus ražošana
    1951 - pirmajā pēckara autoizstādē Ford prezentē Taunus de Luxe
    1952 - tiek izlaists Taunus 12 M, auto ar „globusu“
    1955 - taunus 15 M modelim tiek izstrādāts pirmais jaunais pēckara Ford dzinējs (55 ZS)
    1958 - Ford Vācijas rūpnīca pirmo reizi saražo vairāk kā 100 000 automobiļu gadā – puse no tiem tiek eksportēti

    1960. - 1977. gads

    1960 – rūpnīcas Ķelnē 30 gadu jubilejas svinības tiek atzīmētas ar jauno 17 M ar aerodinamisko virsbūvi.
    1965 – ar 505 823 ražotām vienībām Ford iezīmē savu veiksmīgāko gadu.
    1968 – jaunā Escort, kas ražots Genkā, prezentācija Berlīnē.
    1969 – Bonnas Bēthovena hallē tiek prezentēts sportisks 4-vietīgais modelis: Capri.
    1971 – no konveijera tiek nolaists 6-miljonais Vācijā ražotais Ford transportlīdzeklis.
    1976 – visiem Ford transportlīdzekļiem tiek piemontēts zilais Ford logo. Ķelnē presei tiek prezentēts Fiesta.
    1977 – autoizstādē tiek prezentēts jaunais Granada ar stūrainu pontona virsbūvi, jaunu salonu, kā arī diviem jauniem V6 dzinējiem

    1980. - 1999. gads

    1980 – jaunais Escort ar priekšpiedziņu kļūst par Eiropas „Gada auto“
    1982 – septembrī Sierra kā Taunus pēctecis svin savu debiju
    1985 – Ford Ķelnē uzsāk Scorpio ražošanu – pirmo reizi ar sērijveida ABS
    1989 – tiek nolaists no konveijera 20-miljonais Vācijā ražotais Ford automobilis
    1991 – Ford-Werke AG kopējie pārdošanas rādītāji pārsniedz miljona atzīmi
    1994 – Mondeo kļūst par „Gada auto“, jaunais Scorpio uzstāda jaunus dizaina uzsvarus
    1996 – ar Ka Ford definē jaunu tirgus segmentu, pirmais Ford modelis ar „New Edge“ dizainu
    1998 – jaunais Ford Focus ieņem vadošo pozīciju salīdzinošos testos (Gada auto 1999). Ford kā pirmais autoražotājs pasaulē sertificē visas rūpnīcas saskaņā ar vides pārvaldības normām pēc ISO 14001
    1999 – Ford iepazīstina ar pirmo pilnībā funkcionējošo konceptauto, kas tiek darbināts ar elektrodzinēju. Ķelnē no konveijera tiek nolaists 30-miljonais Ford-Werke AG ražotais transportlīdzeklis: tā ir Fiesta

    2000. - 2004. gads

    2000 – jaunais Ford Mondeo tiek veiksmīgi palaists tirgū
    2001 – Ķelnes rūpnīcā no konveijera nolaists 10-miljonais Ford Fiesta. Tiek uzsākta Fiesta sērijveida ražošana atsevišķā Fiesta rūpnīcā
    2002 – pirmo reizi Ķelnes rūpnīcā tiek uzsākta trīs modeļu ražošana viena gada laikā: 3-durvju un 5-durvju Ford Fiesta un Ford Fusion
    2003 – Ford-Werke AG saņem labāko vērtējumu „Capital“ rīkotajā konkursā „Vācijas labākais darba devējs 2003“. Zārluīsā (Saarlouis) no konveijera tiek nolaists pirmais Ford Focus C-MAX, kas saņem četras zvaigznes Euro NCAP testā par bērnu drošību. Ford Fiesta ieņem pirmo vietu savā segmentā ADAC avāriju statistikā
    2004 – Ford Focus otrā paaudze svin savu debiju Parīzes autoizstādē „Mondial de l’Automobile“. Ford Focus saņem augstāko vērtējumu Euro NCAP drošības testos. Jaunais Ford Maverick ierodas kā kompakts SUV multitalants. Ford Vācijā maina savu juridisko formu no A/S uz SIA

    2005. - 2007. gads

    2005 – Tiek pārdoti 100 000 Ford Focus modeļu. Līdz šim Zārluīsā ir saražoti 10 miljoni transportlīdzekļu. Ar Iosis Ford pirmo reizi prezentē Ford kinētisko dizainu kā jaunu formas izteiksmes veidu
    2006 – Ford S-MAX un Ford Galaxy svin iespaidīgu debiju ar Ford kinētisko dizainu. Ford S-MAX saņem balvu „Auto Bild Design Award 2006″. BP Ford Rallye-Team komanda kļūst par ralliju konstruktoru pasaules čempioniem. Tiek uzsākta Ford Focus Coupé-Cabriolet ražošana Ford rūpnīcā Gruljasko (Grugliasco), netālu no Turīnas
    2007 – Ford S-MAX atkārtoti apbalvots kā „Gada auto“, un „Auto Bild“ to izvēlējies kā „Eiropas auto nr. 1″. Ford Transit kļūst par „International Van of the year 2007“. Jaunais Ford Mondeo tiek palaists tirgū. Ford C-MAX saņem Auto Bild balvu „Design Award“

    2008. gads

    Jaunais Ford Focus tiek veiksmīgi palaists tirgū
    T modelis svin savu 100. dzimšanas dienu
    Jaunais Ford Kuga svin savu Vācijas debiju autoizstādē Leipcigā
    Jaunais Ford Fiesta tiek veiksmīgi palaists tirgū