Modeļu vēsture 

 

​Ford Sierra 

1982. gadā uzsāka Eiropas modeļa FORD SIERRA ražošanu, kas līdzīgi kā Amerikai domātais TEMPO bija FORD lielo centienu rezultāts, lai radītu pilnīgāku un mūsdienīgāku aerodinamisko stilu. Aizmugures piedziņas SIERRA, vispirms,  pārdošanā nonāca ar piecu durvju hečbeka un universāla (Kombi) virsbūvēm. Savukārt trīsdurvju, pilnpiedziņas (XR 4X4) modeli, ar 2,8 litru V6 motoru, sāka ražot   1983. gada septembrī.

No 1986. līdz 1993. gadam ražoja FORD SIERRA COSWORTH RS500.Firma Cosworth bija labi pazīstama ar saviem sacīkšu dzinējiem, kurus finansēja FORD. Tapa pat modelis DFV priekš F1.

1983. gada vidū FORD saņēma sacīkšu motoru no Cosworth, kurš bija paredzēts modelim SIERRA.Šī rindas, četru cilindru, spēkstacija bija ar divu litru darba tilpumu, 16 vārstiem un turbopūti. 1986. gadā dzinēju uzstādīja divdurvju SIERRA cietajai virsbūvei. Ar 204 zs jaudu maksimālais ātrums bija 241 km/h.

Par mazāku naudu nekā jebkurš konkurents, FORD piedāvāja RS500, kurš bija pirmais, sacīkstēm pārtaisītais, modelis. Lai varētu tajās piedalīties, izlaida 500 eksemplārus. Palielinot turbopūtes spiedienu un veicot citas modifikācijas dzinēja jaudu varēja pacelt līdz 224 zs. Tādā gadījumā maksimālais ātrums izauga līdz 246 km/h, bet ieskrējiens no 0- 97 km/h aizņēma 6,2 sekundes.Sacīkšu variantā bija pat vairāk nekā 400zs. Tātad FORD SIERRA, kas sāka dzīvi kā ielas auto, piedāvāja iespēju sacensties autodromā vai rallija trasē.

 

 

​Ford Mondeo 

FORD Eiropas nodaļa 1993. gadā prezentēja priekšējās piedziņas modeli MONDEO. Pusgadu pirms FORD SIERRA mantinieka  laišanas klajā notika vērienīga reklāmas kampaņa. MONDEO ieviešana dzīvē izmaksāja sešus miljardus dolāru. Nosaukuma MONDEO saknes meklējamas franču valodā, kur Le Monde nozīmē pasaule. 

Pircējiem patika jaunā auto gaitas īpašības un dizains. MONDEO iekļuva savas klases populārāko spēkratu vidū. Mašīnai uzstādīja četru cilindru benzīna dzinējus ar četriem vārstiem uz cilindru. Motoru darba tilpums bija 1597, 1796 un 1988 kubikcentimetri. To jauda bija no 90 līdz 136 zs. Viens spēka agregāts bija V6 ar 2544 kubikcentimetru darba tilpumu un 170 zs jaudu. Dīzeļmotoru piekritēji izvēlējās 1,8 litru motoru ar 90 zirdziņiem.

FORD MONDEO noteica jaunus drošības standartus klasē. Visas šī modeļa versijas bija aprīkotas ar pret sadursmēm aizsargājošām durvju sijām. Zem durvju apšuvuma bija speciāls, atsperīgs putuplasts.  Gadu pēc debijas tika iegūts Eiropas gada auto tituls.

Pirmās paaudzes FORD MONDEO bija četras standarta komplektācijas – CLX, GLX, SI un Ghia. Itāļu automobiļu dizaina un virsbūvju kompāniju Ghia dibināja tālajā 1915. gadā Giacinto Ghia, bet kopš 1973. gada Ghia kļuva par Ford modeļu topa aprīkojuma līmeni. Savukārt virsrakstā minētā Titanium komplektācija, kura parādījās MONDEO Mk3 pēc restailinga 2006. modeļu gada mašīnās,  bija hroma ielaidumu  alternatīva Ghia koka apdarei. Centrālās konsole un durvju uzlikas  te ir Titanium krāsā.

Interesanti, ka FORD MONDEO Mk3, kas iznāca 2000. gada oktobrī tika radīts bez maketēšanas. Ar programmas palīdzību līdz pat ražošanas sākumam auto eksistēja tikai virtuālajā vidē. Reālajā pasaulē to ražoja līdz 2007. gadam. Šogad Detroitas izstādes prožektoru gaismā jau pabijis piektās paaudzes ( 2013. gada) FORD MONDEO.

 

 

Ford Escort 

​1968. gadā FORD ESCORT ieradās nomainīt modeli ANGLIA un kļuva par pārdotāko FORD  aiz T modeļa. Pirmās paaudzes ESCORT radiatora režģis atgādina suņa kaulu. Toreiz tas bija aizmugures piedziņas sedans ar divām vai četrām durvīm. Dzinēji bija ar 1,1 litru darba tilpumu un 39 vai 45 zs jaudu vai arī 1,3 litru motoriņš ar 52 vai 72 zirgiem.

Piedāvāja vairākas komplektācijas – Standart, De Luxe un Super.  Izpildījuma variantam Estate bija četras vietas un četras durvis, bet Saloon 2/4 durvis un četras vietas. Bija arī vairākas sporta modifikācijas ( GT, Sport, Twin Cam, Mexico, 1300E, RS1600, RS2000), kurām uzstādīja spēcīgākus motorus līdz diviem litriem. FORD ESCORT pirmās paaudzes spēkratus, astoņu gadu laikā, pārdeva vairāk nekā miljons eksemplāros. Visi gribēja sev mašīnu, kuru redzējuši sacīkšu trasēs. Otrās paaudzes ESCORT debitēja 1975. gadā ar tolaik modernajām, taisnstūra virsbūves formām.

ESCORT visvairāk saistās ar trešo šī modeļa paaudzi, kura tika stādīta priekšā ar kodēto nosaukumu ‘’Erika’’ 1980. gada septembrī. Ar atsevišķām izmaiņām ESCORT ražoja abās Atlantijas okeāna pusēs. Tieši trešās paaudzes ESCORT, deviņdesmitajos gados, tika plaši ievesti Latvijā un daudziem kļuva par pirmo, ārzemju auto, kurā pārsēsties pēc Žiguļa.   Šāds nosaukums ‘’Erika’’ bija par godu produktu plānošanas direktoram Ērikam Reickertam ( Erick A. Reickert). No vecākajiem brāļiem trešais atšķīrās ar priekšējo riteņu piedziņu un šķērsām novietotu dzinēju. Interesanta bija auto aizmugure ar plauktveida bagāžnieka durvīm.

No lauka kartupeļus atvest palīdzēja FORD ESCORT III TURNIER ar līdz 1200 litru kravas telpu. Tiem, kas  pieraduši pie sedana virsbūves, 1983.gadā,  FORD piedāvāja ORION. Savukārt ne salīgie, bet stilīgie togad varēja izvēlēties kabrioletu. 1986. gadā, pēc vizītes pie kosmetologa, top ESCORT ceturtā paaudze. Jaunajā desmitgadē ESCORT iesoļoja ar piekto paaudzi. Tika pilnībā atjaunota virsbūve un modernizēti motori, bet publikas pirmā reakcija bija vēsāka kā agrāk. Eiropas ESCORT sāka ievērojami atšķirties no ASV ražotā, kurš tapa uz MAZDA PROTEGE šasijas.

1991. gada septembrī parādījās sporta modifikācija ESCORT RS2000 ar 150 zs , divu litru motoru, kuram vēlāk sekoja pieticīgāks sportists ESCORT XR3i ar 1,8 litru spēka agregātu. Mūkot no vecuma, 1992. gadā radās ESCORT Mark Vb ar mainītu ārieni. Pēdējās, sestās paaudzes FORD ESCORT ražošanā bija no 1995.- 2000. gadam. Bija iespējama arī pilnpiedziņas versija ESCORT VI 4X4.

Par pašu ‘’uzlādētāko’’ modifikāciju  kļuva FORD ESCORT VI RS COSWORTH. Bruņots ar divu litru spēkstaciju un 220 zirgiem sprinta distanci tas noskrēja 6,1 sekundē. Pēdējais Eiropas ESCORT konveijeru pameta 2000. gada septembrī un to nomainīt atsteidzās FORD FOCUS.

 

 

​Ford Taunus

​Nosaukums TAUNUS nāk no augstienes Ķelnes tuvumā, kur atrodas centrālais ofiss un lielākā, Eiropas FORD rūpnīca. FORD TAUNUS dzimšanas apliecībā rakstīts tālais, 1939. gads, jo tieši tad pasaulē nāca divu durvju sedans ar 34 zs motoru. Līdz karam paspēja izlaist lielu skaitu spēkratu. Modifikācijai TAUNUS SPEZIAL bija pārnesumu pārslēdzējs pie stūres kolonnas. Maksimālais FORD TAUNUS ātrums bija 105 km/h. Izrādās, ka 1948. gada FORD TAUNUS un ZAZ 965 bija kopīga iesauka ‘’kuprītis’’.

1952. gadā notika FORD TAUNUS modernizācija un auto tika pie nosaukuma TAUNUS 12M (G13). Zirgu skaits pajūgā bija jau 38 un tie spēja sedanu vai kabrioletu 35 sekundēs aizraut līdz 100 km/h. Gadu vēlāk parādījās universāls un sāka uzstādīt triju pakāpju pārnesumu kārbu. Vēlāk kā opcija nāca četru pārnesumu kārba.

1957. gadā parādījās FORD TAUNUS 17 M (P2)  ar 1,7 litru 60 zs motoru. Skaitlis norāda motora darba tilpumu, bet M nozīmē meistardarbs. 1960. gada oktobrī FORD TAUNUS 17 M ( P3) modelis tika pie jaunas, aerodinamiskās virsbūves formas, kuru iesauca par ‘’vannu’’.  

Pirmo reizi FORD vēsturē TAUNUS modelim 12 M (P4), kuru ražoja no 1962.- 1966. gadam, bija priekšējo riteņu piedziņa. Vēlāk pie priekšējās riteņu piedziņas FORD atgriezās Brazīlijas nodaļas ražotajā CORCEL un  1976. gada mazajā, Eiropas  modelī FIESTA. 1963. gadā FORD TAUNUS sāka uzstādīt apsildes un ventilācijas sistēmu. 1964. gadā radās jauna FORD TAUNUS modeļu līnija 17 M/20M ( P5). 20M uzstādīja tikai četru pakāpju pārnesumu kārbu. 1970. gadā nāca TAUNUS ar kupejas virsbūvi.

Sāk uzstādīt modernus, četru cilindru motorus ar augšējo sadales vārpstu un zobsiksnu, kas nebija izplatīta tā laika autobūvē. Eiropas nodaļa uzprojektēja jaunu nesošo virsbūvi. Vislielākā interese bija par GT modifikāciju.

Šeit uzstādīja raksturīgo mērinstrumentu paneli, kur papildus mērinstrumentus izvietoja uz konsoles. Savukārt konsole pārgāja kastītē, kura atradās starp sēdekļiem, virs stāvbremzes. Sēdekļu pagalvji veidoja vienu veselumu ar muguras daļu.

1976. gada FORD TAUNUS uz buferiem parādījās gumijas uzlikas. Pēdējā modeļa paaudze nāca 1979. gadā. 1982. gadā modeli TAUNUS nomainīja, mums jau pazīstamā, SIERRA. Tā tas notika vidējā klasē, bet lielajā klasē, FORD TAUNUS 17 M ( P7), kuru ražoja no 1967.- 1971. gadam, nomainīja FORD GRANADA.

 

 

Ford Granada 

​1972. gadā modelis FORD GRANADA ieradās nomainīt Lielbritānijā ražoto FORD ZEPHYR un jau iepriekšējā sērijā pieminēto, lielās klases vācu ražojumu, FORD TAUNUS 17M ( P7). Virsbūves varianti bija dažādi gan divu un četru durvju sedans, gan universāls GRANADA TURNIER  plus divu durvju kupeja ar daudz hromētām detaļām.

Varenākajā komplektācijā Ghia ietilpa V veida ,sešu cilindru dzinējs ar mehānisko iešprici, kurš attīstīja 160zs jaudu, kā arī koka paneļi, elektriskie logu pacēlāji un sēdekļi ,kondicionētājs, lūka , hidrauliskais stūres pastiprinātājs un hromēta, dekoratīvā radiatora reste.

Bāzes komplektācijas pircējs gan samierinājās ar plastmasas salonu un rindas,  divu litru motoru. FORD GRANADA pirmajai paaudzei uzstādīja sešu cilindru dzinēju ar darba tilpumu  no 2,3 līdz 3,0 litriem.

Modeļa modernizācija notika 1975. gadā. Atjaunoja dzinēju gammu, un radiatora režģi. FORD GRANADA Ghia  togad tika pie alumīnija riteņu diskiem un melnas radiatora restes. 1977. gadā ieradās otrās paaudzes FORD GRANADA. Dizains kļuva stūraināks.

Tā sanāca, ka mode uz mazlitrāžas spēkratiem atņēma pircējus un uz īsu laiku nācās pārtraukt FORD GRANADA ražošanu. Atgriešanās notika 1982. gadā pēc nelielas plastiskās operācijas. Mainīts tika virsbūves dizains un salons. Parādījās jauni buferi un plastmasas atpakaļskata spoguļi logu stūros un rievotā aizmugures optika. Tajā gadā pārtrauca ražot divu durvju sedanu.

1983. gadā parādījās jauna piecu pakāpju pārnesumu kārba un 2,5 litru dīzelis ar 69 zs jaudu. 1985. gadā modeli FORD GRANADA atnāca nomainīt SCORPIO. Interesanti, ka Apvienotajā Karalistē un Īrijā turpināja izmantot GRANADA nosaukumu arī šim modelim.

 

 

​Ford Scorpio 

Aizmugures piedziņas, piecu durvju hečbeks FORD SCORPIO pasaulē nāca 1985. gadā.

Spēkrats izcēlās ar aktīvās un pasīvās drošības līmeni. Bāzes aprīkojumā bija ABS. Virsbūvei bija aerodinamiska forma ar izteikti taisnām, izvirzītām un noapaļotām līnijām. Lai bagāžas nodalījuma durvis būtu platākas, aizmugures lampas taisīja vertikālas. Pēc gada parādījās pilnpiedziņas FORD SCORPIO 4×4. Sedans lika gaidīt līdz 1990. gadam, bet vēl gadu naudu krāja universāla cienītāji.

Dzinēju paletē bija gan četru un sešu cilindru benzīna motori, ar darba tilpumu no 1,8 līdz 2,9 litriem, gan 2,5 litru dīzelis. Zirgu skaits benzīna motoriem bija no 90 līdz 195, bet dīzelim no 69 līdz 116 zs. Pārnesumu kārbai divi varianti- piecu pakāpju mehāniskā vai četru pakāpju automāts. Braucienu varēja baudīt pietiekami plašajā salonā.

FORD SCORPIO otrā paaudze uzsāka dzīvi 1994. gadā. Ne visiem patika priekšējo lukturu izskats, kas man atgādina zivs skatienu. Ja pareizi atceros, tad šim auto bija iesauka spoguļkarpa, bet ja kļūdos droši labojiet komentāros. Par dizainu runājot, labāk lai ir iesauka nekā ja tās nav un auto pazūd satiksmes plūsmā. Ieguvis jaunu individuālo ārieni un interjeru mehāniskajā ziņā FORD SCORPIO palika , gandrīz, nemainīgs.

Par drošību gādāja frontālie gaisa spilveni. Ja bremzēm nedarbojās vakūmpastiprinātājs vai ABS priekšējās bremzes tomēr saglabāja spēju nobremzēt.

FORD SCORPIO ražoja līdz 1998. gadam. Mantinieks modelim nesekoja un gan FORD, gan OPEL aizgāja no lielās klases.